Lieldienu olas viszilākās

Lai apkrāsotu visas šitās glītās daudztoņu zilās olas bija nepieciešams:

1 sarkanais jeb lillā kāposts (kādu kilogramu un drusciņ smags)

1.2 l ūdens

2 ēd.k. etiķis

10 baltas olas

 Ko es darīju:

1. Kāpostu sagriezu paliela izmēra strēmelēs, bēru tās katliņā, aplēju ar ūdeni un etiķi, uzliku vāku, tad uzvārīju, samazināju karstumu un turpināju lēnām karsēt vēl kādas 40 minūtes.

2. Citā katliņā tikmēr novārīju baltās olas.

3. Gatavo kāpostu novārījumu mazliet atdzesēju (lai olas beigu beigās nav superpārvārītas), tad tajā saliku visas olas.

4. Visgaišāko toni iespējams iegūt jau pēc 15 minūtēm, taču vistumšāk zilā parādījās pēc stundām 16.

5. Kad sagaidīju vēlamo toni, olas izņēmu no novārījuma un atļāvu tām nožūt nenosusinot. Lūk, 50 zilā nokrāsas un Viktors dzied fonā.

mans ekstraktu eksperiments

uzreiz teikšu, ka ekstraktu pagatavošana nav nekāds ašais process, taču ar iegūto rezultātu pietiks ilgam laikam. ekstrakti sastāv no 2 daļām - stipra alkohola un garšu dodošās sastāvdaļas, tās abas savieno, novieto slēgtā traukā tumšā vietā, katru otro vai trešo dienu cītīgi sakrata un līdz pirmajai garšošanai glabā kādas 6 nedēļas. pēcāk ekstraktus var sākt lietot.

Apelsīnu ekstrakts:

2 paliela izmēra apelsīnu miza (atbrīvota no baltās daļas, jo tā ir izteikti rūgta)

250 - 300 ml degvīns (vismaz 40%)

manā pirmajā eksperimentā izvēlējos gatavot 4 ekstraktus - no apelsīniem, citroniem, kanēļa standziņām un kakao. apelsīnu un citronu ekstrakti izdevās fantastiski spridzinoši. augļu miziņas tajos uzglabāšu vēl kādu mēnesi, tad no ekstrakta izņemšu, lai tas nekļūst rūgts. kanēļa ekstrakts sanāca burvīgs. kanēļa miziņas ekstraktā atstāšu, taču domāju, ka ne ilgi, jo.. jo domāju, ka pats ekstrakts drīz tiks izlietots :) kas ar kakao? nekas. tukša loze. nezinu, kur es šo izlasīju, kas man lika domāt, ka ne no kā var izdoties kaut kas, bet, jā, to utilizēšu.

Kanēļa ekstrakts:

3 - 4 kanēļa standziņas

250 - 300 ml degvīns (vismaz 40%)

kur lietot ekstraktus? visur! pie kafijas, desertiem, konfektēm, putrām, kūku krēmos, uz saldējuma un vēl, un vēl. ekstrakti ir izcili ērts un vienkāršs veids kā kādam ēdienam vai dzērienam pievienot burvīgu garšu.

Citronu ekstrakts:

3 citronu miza (atbrīvota no baltās daļas mizas iekšpusē)

250 - 300 ml degvīns (vismaz 40%)

ko tālāk? tālāk gatavošu vaniļas ekstraktu, gaidīšu izaugam svaigas piparmētras un meklēšu pēc kakao pupiņām, no kurām izvilināt labo garšu. kā jums ar ekstraktu gatavošanas pieredzi? vai esat mēģinājuši? varbūt ir ieteikumi vēl kādam ekstraktam?

pašgatavotas bišu vaska ietinamās lupatiņas

par to, ka pati gribu izmēģināt uzmeistarot šīs lupatiņas, biju domājusi jau senāk, bet tikai tagad atradu riktīgu iemeslu to patiešām izdarīt. noteikti nevarētu teikt, ka ikdienas gaitās cītīgi sekotu tam, lai patiešām manāmi samazinātu atkritumu spaiņa saturu, taču labprāt apdomāju, kur tomēr nemaz nepārdzīvošu, ja izmainīšu kādu ieradumu dabai draudzīgākā virzienā. lai nu kā - pārtikas plēves plašo patēriņu mūsu mājās pieņēmu kā tādu personīgo izaicinājumu, noskatījos kādus 3 jūtūb videopamācības un gāju uz bodēm pēc nepieciešamajām sastāvdaļām, lai pati ķertos pie darba.

lai pagatavotu bišu vaska ietinamās drāniņas nepieciešams:

kokvilnas lupatiņas (atradu Abakhan fabrikas atgriezumu grozu piedāvājumā)

bišu vasks (Barona ielas Bišu bodē par 1.40 EUR/gab. iegādājos bišu vaska plāksnes 26x41 cm izmērā un ar 1 plāksni varēju pagatavot 6 palielas ietinamdrāniņas)

kokosriekstu eļļa (katrai lupatiņai pa kādai ēdamkarotei)

+ gludeklis un cepamais papīrs

pagatavošana:

1. audumu sagriež kvadrātiņos vai taisnstūros (gatavoju 30x30 cm izmēra kvadrātus sieram, desai un augļiem, bet nedaudz lielākus - maizei).

2. auduma gabaliņu izklāj uz cepamā papīra, to viegli apslaka ar izkausētu kokosriekstu sviestu (šis ir mans izgudrojums, jo izmēģināju lupatiņas gatavot gan ar, gan bez kokosriekstu sviesta, un, manuprāt, šādi lupatiņas ir nedaudz elastīgākas un izturīgākas lietošanas procesā).

3. uz 30x30 cm izmēra auduma lupatiņas ber kādas 2 ēd.k. ar sasmalcinātu bišu vasku, visu pārklāj ar vēl vienu cepamā papīra kārtu, virsū liek karstu gludekli un sāk lēnām, lēnām gludināt. bišu vasks izkusīs un iesūksies lupatiņā. atcerieties, ka mazāk ir vairāk, tāpēc sākumā nevajadzētu ar vaska daudzumu pārspīlēt. vislabākais rezultāts būs tad, ja sāksi gludināt no centra virzienā uz lupatiņas malām tā, lai viss šķidrā vaska atlikums tiktu izspiests no auduma sānos.

4. kad audums piesūcināts ar bišu vasku, noņem augšējo cepamo papīru un pārbauda, vai kaut kur nav kāds jau sacietējis vaska pleķis - ja tāds ir redzams, tas nozīmē, ka tajā vietā vasks ir bijis par daudz, tad tur vēlams uzklāt papīra dvieli, virsū atkal uzlikt cepamo papīru un piegludināt tā, lai liekais vasks iesūktos papīrā (noderīgi - dvielis no auduma jānoņem, kamēr vēl silts, citādāk tas pielips).

5. gatavos auduma gabaliņus atdzesē, tad ar šķērēm pielīdzina glīti malas un lieto uz nebēdu - lupatiņās tin visu, ko gribētos ietīt pārtikas plēvē. svarīgi nepiemirst, ka tās drīkst skalot tikai aukstā ūdenī un tikai ar rokām.

ko es iemācījos?

gaišās lupatiņas ir krietni mazāk praktiskas. protams - loģiski, bet pirmajā reizē izdomāju balto lupatiņu saķēpāt ar kakao pulveri. viss, protams, ir nomazgājams, bet tomēr - kakao ir ļoti lipīgs un cītīgi grib iedzīvoties tajā vaskā).

ar vaska daudzumu nav jāpārspīlē. šoreiz less is more - jo mazāk vaska, jo lupatiņas būs vieglāk lokāmas.

vasku rīvēt vai sagriezt? patiesībā ir pilnīgi vienalga, vai bišu vasks tiek rīvēts vai vienkārši sīki sasmalcināts ar nazi. jāpiemin, ka sagriezt noteikti būs ašāk.

P.S. ļoti priecājos par to vienu jauko latviešu uzņēmumu, kas ražo šādas līdzīgas un ļoti gaumīgas ietinamās drāniņas. ja jūs tomēr mazliet baksta slinkums vai vienkārši visādi rokdarbi un knibināšanās neiet pie sirds, noteikti viņus uzmeklējiet un iegādājieties tur :) 

kā ātri nogatavināt hurmu?

hurma ir viens ļoti gards auglis, kas šobrīd atrodams gandrīz katrā bodītē. pirms to ēst, noteikti jāpārliecinās, vai hurma ir kārtīgi nogatavojusies, citādāk sūrums mutē garantēts. ja slinkums hurmas augļus turēt uz palodzes un dienām gaidīt, piedāvāju pavisam ātru variantu, kā tos padarīt gatavus vien pāris stundu laikā.

viss, kas jādara - uz pāris stundām augļi jāievieto ledusskapja saldētavas nodalījumā un pēcāk tie jāatkausē. rezultātā, hurmu pārgriežot uz pusēm, tiek iegūts salds un nedaudz želejveidīgs augļa mīkstums, tātad - pilnībā gatava hurma. vienkārši, ne?

 

tagad, protams, laiks doties uz bodīti 😉

kā aši izdiedzēt pavasari - zirņu dīgsti

  Diedzēšanai nepieciešams:

pelēkie zirņi (tie, kuri nopērkami pārtikas veikalā)

puķu zeme (pilsētnieku valodā - tie ir tie lielveikalā nopērkamie kvadrātformas maisi ar zemi)

kastītes ar caurumiņiem apakšpusē

ūdens

Sagatavošana:

1. Pelēkos zirņus ber bļodā, aplej ar vēsu ūdeni un atstāj diennakti izmirkt.
2. Kastītes apakšā kāda 1,5cm biezumā ber zemi, uz tās blīvi (tā citu pie cita - pavisam blakus) ber izmērcētos zirņus un aplej ar ūdeni.
3. Tad zirņus apber ar plānu zemes kārtiņu un vēlreiz aplej (šādā veidā zirņi vienmēr paliek uz vietas, citādāk laistot tie kādreiz mēdz kaut kur aizpeldēt)
4. Kad tas izdarīts, atliek tikai gaidīt, pielūkot, lai zeme nav sausa un ik pa brīdim apliet (ne pārliet).
5. Pēc kādas nedēļas uzradīsies mazs zirņu dīgstu lauciņš, kas pēcāk pārtaps plantācijā 🌱 😃

pirms sēžamies pie svētku galda

pirms visi sēžamies pie svētku galda, gribēju vēl aši uztinkšķināt pa glāzi, nokrekšķināties un novēlēt mums visiem ļoti priecīgus Ziemassvētkus. paldies par šo gadu, paldies par daudzajām vēstulēm, atsauksmēm, fotogrāfijām un tāpat par to, ka vienkārši esam šeit satikušies.

paldies arī manai ģimenei, draugiem un kolēģiem, kuri nebeidz mani biedēt ar savu neizsīkstošo entuziasmu. jūs esat ārkārtīgi traki. paldies arī tiem, kuri gādīgi apjautājas vai ar stingru plecu & nedrebošu roku atbalstījuši IT lietās, kad man jau trīc lūpa. paldies, protams, arī sadarbības partneriem par iedvesmu jaunām idejām.

pacelsim šampanieša glāzi (pārmērīga šī dzēriena lietošana ir kaitē jūsu pieņemtajiem lēmumiem) par to, ka nākamais gads mums sola vēl daudz labu lietu, vietu, veselību, prieku un gardumu. esmu par to pārliecināta.

Es jūs mīlu, tas ir viss*,

Zane

*paldies arī Guntaram Račam, ka pienācīgi varu pabeigt šo ierakstu

mūsu (gandrīz) Ziemassvētku brīnums

beidzot pārliecinājos, ka tā dīvainā nespēja pagulēt brīvdienu rītos, tomēr ir kam derīga. svētdienas rītā pamodos ap plkst. 7.00 un uztaisīju ap 40 karstās šokolādes kociņu (šeit recepte arī visiem, kuriem nenāk miegs). ap plkst. 9.00 sapratu, ka... patiesībā nemaz neesmu izdomājusi, kam tos īsti gatavoju. jau plkst. 9.30 zināju, ka jau otrdien pievienosimies mazas internātskolas mazāko bērnu mazākajā eglītē un mūs jau tur gaida.

plāns sekojošs - šoferis, ķīmiķis, vienmēresmuuzviļņa draudzene, es un 16 Drabešu internātpamatskolas 1.-4. klases cālīši. kopā pavadījām absolūti mīlīgāko vakaru ar kopīgām dziesmām, karstiem dzērieniem, pīrāgiem, ķīmijas maģiskajiem trikiem, pantiņu skaitīšanu, sorbeta gatavošanu un visu citu, kas tur pie lietas piederas.

gribēju teikt, ka maniem draugiem ļoti labi padodas būt lieliskiem. gribēju arī teikt, ka esmu pateicīga par visu, kas man dots, lai kaut daļiņu no tā nodotu tālāk. un vēl par to agro celšanos? tas ir tā vērts.

bez aizspriedumiem pret cukuru un miltiem

Zane Ozoliņa ir bloga Našķoties autore , kuras lielākā mīlestība ir maizes un gardu našķu gatavošana, ar kuriem cienāt savus draugus. Bet interesi par ēdienu viņai saglabā neizskaidrojama iedvesma, kas nāk no saules, svaiga gaisa un riteņbraukšanas.

Zane aktīvi gatavo kopš vidusskolas, taču iepriekš viņas gatavoto nobaudīja tikai ģimene, tuvākie radi un draugi. Vien nesen, draudzeņu mudināta, Zane sāka apsvērt iespēju dalīties receptēs, ko pati ir pārbaudījusi un uzskata par dalīšanās vērtām.

Atsaucība lika apzināties

Savas draudzenes Zane sauc par uzņēmīgām. Viņas cita citu motivē un virza uz priekšu, mudina ļauties izaicinājumiem. Lai gan iepriekš izturējusies atturīgi un tikai smējusies par savu recepšu publicēšanu interneta vidē, kādā dienā Zane juta, ka pienācis laiks pierakstīt savas receptes. Divus mēnešus viņa krāja pierakstus, līdz skaistā aprīļa dienā nolēma dalīties ar citiem savā ēdiena gatavošanas pieredzē.

Ne vidusskolas laikā, kad Našķoties autore sāka gūt pieredzi ēst gatavošanā, ne laikā, kad pierakstīja receptes un vēlāk publicēja tās, viņa neizjuta to «kā savu lietu». Viņas uzskats mainījās, kad sāka gūt atgriezenisko saiti no lasītājiem, kas bija izmēģinājuši viņas receptes. «Katru dienu saņemu vairākas vēstules, kas apstiprina, ka ir forši darīt to, ko es daru, - to, kas man liek meditēt virtuvē, atbrīvoties un piesiet domas labām lietām.»

Aktīvi rosīties virtuvē Zane sāka pēc draugu aicinājuma, kuri labprāt svētkos mielojās ar viņas gatavotām kūkām un gardumiem. Un, jo vairāk Zane gatavoja, jo vairāk apjauta, cik patīkams ir šāds hobijs. Zane smejas - viņas hobija dēļ ir tikai likumsakarīgi, ka arī par viņas drauga hobiju bija jākļūst skriešanai. Tagad puisis aktīvi uzsācis skriešanas treniņus, bet Zane turpina viņu lutināt ar pašgatavotiem gardumiem.

Sirdij tuva - kulinārija

«Man patīk kulinārija,» Zane atzīst. «Man nav aizspriedumu pret cukuru un miltiem. Ir cilvēki, kas gatavo bez tiem, bet man patīk kūkas un pīrāgi, Ziemassvētki un īsts ēdiens. Man patīk izmēģināt citu pašmāju blogeru vai ārzemju ieteiktās receptes, jo nevar visu laiku iztikt tikai no miltiem, bet kulinārija man ir sirdij tuva.»

Pēdējo divu nedēļu laikā par savu lielāko izaicinājumu Zane sauc filo mīklu (ļoti plāni izrullētas mīklas plāksnes). Viņa ir pārliecināta - tiklīdz būs pieradinājusi šo mīklu, spēs paveikt daudz vairāk nekā pagaidām.

Bet par iecienītāko rudens ēdienu Zane sauc karija-laima zupu, kuras receptē viņa padalās arī ar Mājas lasītājiem. Viņa teic, ka zupa būs ideāls variants pirms apkures sezonas sākšanās visiem, kuriem rudens drēgnums jau liek salt.

Septiņu kilometru laikā

Ikdienā Zane seko apmēram 170 dažādiem savu domubiedru blogiem. Tie arī ir viņas galvenie iedvesmas avoti. «Man idejas rodas, ieraugot ko interesantu. Es paturu prātā pamanīto un vēlāk to papildinu ar savām zināšanām vai vēl citviet izlasīto vai redzēto. Tad braucu ar riteni, un septiņu kilometru laikā visa uzņemtā informācija ļoti labi saliekas kopā.»

Zane smejas - viņai patīk braukt ar riteni, izdomāt receptes un pārsteigt savus draugus.

Ideju ir daudz un recepšu, ko realizēt, - divtik. Tāpēc Zane priecājas, ka viņai ir daudz draugu un kolēģu, kurus cienāt un iepriecināt ar saviem darinājumiem. Lai gan ikdienā laika nepietiek, cik vēlētos, brīvdienās Zane pazūd virtuvē un gatavo, gatavo, gatavo. Tomēr par biznesu ēst gatavošanu viņa nevēlas pārvērst, jo ir pārliecināta, ka tajā brīdī lieta, kas viņu aizrauj, zaudēs jēgu. «Manuprāt, tas pieveiktu manu lielo entuziasmu. Kāpēc man veidot biznesu, ja es varu uzcept kūku tāpat vien?»

***

ZANES OZOLIŅAS IECIENĪTĀKĀS RECEPTES

Ņujorkas siera kūka

SASTĀVDAĻAS:

Apakškārtai un maliņām:

• 2 paciņas Selgas cepumu

• 2 paprāvas ēd. k. sviesta

• 2 ēd. k. cukura

Kūkas pamatmasai:

• 3 iepakojumi klasiskā svaigā siera Kārums (klasiskā)

• 1 glāze skābā krējuma

• 1 glāze cukura

• vaniļas esence (pēc sajūtas)

• 4 olas

Augšējai kūkas kārtai:

• 1 glāze skābā krējuma

• 3 ēd. k. cukura

PAGATAVOŠANA: apakškārtai sasmalcina cepumus, pievieno izkausētu sviestu un cukuru, kārtīgi samaisa un ieber cepamformā. Cepumu kārtu izlīdzina un piespiež pamatnei, apkārtējās maliņas formē nedaudz augstākas. Cepamformu var nolikt malā un pievērsties kūkas galvenajai daļai.

Svaigā siera kārtai vispirms nepieciešams sajaukt visas trīs svaigā siera paciņas. Vēlams daudz neizmantot mikseri, jo tad kūka cepoties uzpūtīsies.

Svaigajam sieram pievieno cukuru, vaniļas esenci, skābo krējumu un kārtīgi iemaisa visas olas.

Svaigā siera masu lej uz sagatavotās cepumu kārtas un liek cepties 175 grādos apmēram 40 minūtes. Kūkai nav jābūt cietai, tai vēlams viducī būt vēl želejveida un kustīgai.

Kamēr kūka cepeškrāsnī, sagatavo augšējo kūkas kārtu - sajauc krējumu ar cukuru. Šī kārta nav obligāta, taču vēlama, jo kūku nemanāmi padara interesantāku.

Kad svaigā siera masa un cepumu kārta cepusies, to pārlej ar sagatavoto krējuma masu un cep vēl apmēram 10-15 minūtes, tad vēlams izslēgt karstuma padevi, attaisīt durtiņas un ļaut kūkai atdzist (tādējādi kūkas augšējā kārta neieplaisās un būs lielāks prieks uz kūku skatīties, taču arī ieplaisājusi kūka ir kūka un nevajag mest plinti krūmos, ja tā gadījies).

Parasti kūku dekorē otrajā dienā, kad tā pastāvējusi ledusskapī un stingri tur savu formu. Šajā reizē izmantotas mellenes un izkausēta šokolāde, bet dekorēšanas iespējas ir neizmērojamas un katra gaumes jautājums.

*

Pufīgās melleņu brokastu pankūkas

SASTĀVDAĻAS (3-4 personām):

• 2 glāzes kviešu miltu

• 150 g biezpiena (ieteiktu mazāk graudainu)

• 1/2 tējk. dzeramās sodas

• 1 ēd. k. cepamā pulvera

• 2-3 ēd. k. cukura (atkarīgs no katra kāres pēc salduma)

• šķipsniņa sāls

• vaniļas cukurs vai vaniļas ekstrakts

• 1 glāze piena

• 2 olas

• mellenes, melleņu sukādes vai kādas citas ogas

• medus pasniegšanai

• eļļa cepšanai

PAGATAVOŠANA: bļodā sajauc sausās sastāvdaļas - miltus, sāli, dzeramo sodu, cepamo pulveri, cukuru un vaniļas cukuru vai vaniļas ekstraktu. Atsevišķā bļodā ar dakšiņu sasmalcina biezpienu, pa vienai iemaisa olas, pievieno pienu. Slapjās sastāvdaļas iemaisa sausajās, tad atstāj apmēram uz 5 minūtēm gatavoties cepšanai un jau silda pannu. Uz pannas sakarsētā eļļā cep pankūkas. Pirms apgriešanas uz vēl neapceptās puses uzber ogas, nedaudz uzgaida, tad apgriež un arī otru pusi apcep brūnu. Pankūkas liek uz šķīvja, apber ar mellenēm un aplej ar medu.

*

Speltas miltu sausmaizītes

SASTĀVDAĻAS (četrām pannām):

• 1/2 kg speltas kviešu miltu + speltas milti, lai rullējot mīkla nelīp pie ruļļa

• 1 glāze (apm. 240 ml) kefīra

• nepilnas 2 tējk. sāls

• 1 tējk. (bez kaudzes) dzeramās sodas

• 5 ēd. k. olīveļļas

• 5 ēd. k. kviešu kliju

• 7 ēd. k. linsēklu

• 3 ēd. k. sezama sēklu

* vienai pannai saldo sausmaizīšu pievienot 4 ēd. k. sakapātu žāvētu dzērveņu un 1 ēd. k. cukura;

** ar sēkliņām un klijām iespējams variēt bezgalīgi, tāpēc katrs pats var atrast sev iecienītākās kombinācijas.

PAGATAVOŠANA: lielā bļodā samaisa speltas miltus, dzeramo sodu, sāli, klijas, sezama sēklas un linsēklas (vai visas tās sēklas, kas pa rokai un kas vislabāk garšo).

Sausajās sastāvdaļās iejauc kefīru un olīveļļu, kārtīgi samaisa. Ja nepieciešams, var pievienot vēl miltus. Mīklu sadala četrās daļās, katru daļu liek uz atsevišķa cepamā papīra un rullē, cik plāni iespējams.

Dzērveņu-saldajai pannai pa virsu ber 1 ēd. k. cukura un 4 ēd. k. smalki sakapātu žāvētu dzērveņu; ar mīklas rulli ierullē cukuru un dzērvenes mīklā.

Katru daļu liek cepties 180- 200 grādos sakarsētā cepeškrāsnī 20 minūtes. Sausmaizītes jāsagriež uzreiz, izņemot no cepeškrāsns, kamēr siltas.

*

Medus-auzu pārslu maize

SASTĀVDAĻAS (diviem ķieģelīšizmēra kukulīšiem):

• 2 ēd. k. sviesta

• 1/2 glāzes cukura

• 1/2 glāzes rudzu miltu

• 1 tējk. sāls

• 1 glāze ātri vārāmo auzu pārslu

• 2 glāzes karsta ūdens

• 1/2 glāzes silta ūdens

• 1 ēd. k. sausā rauga

• ~ 5 glāzes kviešu miltu

PAGATAVOŠANA: bļodā sajauc sviestu, cukuru, sāli, miltus, auzu pārslas, pievieno divas glāzes karstā ūdens. Kārtīgi samaisa, atstāj apmēram 10 minūtes, lai auzu pārslas uzbriest un masa nedaudz atdziest. Pievieno sauso raugu un remdeno ūdeni. Masā pa vienai glāzei iemaisa miltus; piektā glāze ne vienmēr ir obligāta, no tās var likt tikai pusi. Kad mīkla cītīgi izmaisīta un viendabīga, to liek siltumā uzrūgt apmēram 40 minūtes. Kamēr mīkla rūgst, sagatavo taisnstūra (ķieģelīša maizes) cepšanas formu, iesmērējot to ar sviestu. (Ja ir divas taisnstūra formas, abas maizes var cept vienā piegājienā.) Uzrūgušo mīklu liek pannā un atstāj uzrūgt formā vēl apmēram 15 minūtes un tad liek cepties apmēram 175 grādos cepeškrāsnī apmēram 35-40 minūtes vai kamēr augšpuse ir viegli brūna un jūtami - maize gatava. (Ja divu formu nav, tad neizcepto mīklas daļu nav atkārtoti jāraudzē cepešpannā, un Zane iesaka mīklai pievienot rozīnes, riekstus un paeksperimentēt.) Kad kukulītis izņemts no cepeškrāsns, to var apsmērēt ar sviestu, tā maize būs spīdīgāka un augšējā garoziņa mīkstāka.

*

Karija-laima zupa

SASTĀVDAĻAS (3 personām):

• Apmēram 3 krūzes laba buljona (dārzeņu vai gaļas, tas pēc paša izvēles)

• 1 bundžiņa kokosriekstu piena

• 0,5 kg vistas filejas

• 400 g saldētu vai svaigu zaļo zirnīšu

• 1 ēd.k. kartupeļu cietes

• puse buntītes svaigu pētersīļu

• 3 tējk. karija pulvera

• laims

• paliels sīpols

• ēd. k. smalki sarīvēta svaiga ingvera

• sāls, pipari

• eļļa vistas apcepšanai

PAGATAVOŠANA: vistas filejās ieberzē sāli un piparus un apcep no abām pusēm uz sakarsētas, ieeļļotas pannas. Katliņā apcep mazos gabaliņos sagrieztu sīpolu, pēcāk uz tiem lej buljonu un kokosriekstu pienu, pievieno smalki rīvētu laima miziņu, karija pulveri un zaļos zirnīšus. Visu vāra apmēram 5-7 minūtes.

Vēlāk zupai pievieno smalki rīvētu ingveru, laima sulu, sīki sakapātus pētersīļus. Atsevišķi sajauc kartupeļu cieti ar 1/4 glāzes ūdens, tad, zupu maisot, to pievieno katlā.

Vistas fileju sadala mazākos gabaliņos, pievieno zupai, pagaršo, cik labi viss garšo kopā, un, ja nepieciešams, pievieno vēl sāli vai piparus.

Raksta autore: Agnese Ģērmane

Neatkarīgā Rīta Avīze, pielikums "Māja", 30.09.2016.

http://nra.lv/maja/187364-pieredze-bez-aizspriedumiem-pret-cukuru-un-miltiem.htm