beidzot pārliecinājos, ka tā dīvainā nespēja pagulēt brīvdienu rītos, tomēr ir kam derīga. svētdienas rītā pamodos ap plkst. 7.00 un uztaisīju ap 40 karstās šokolādes kociņu (šeit recepte arī visiem, kuriem nenāk miegs). ap plkst. 9.00 sapratu, ka... patiesībā nemaz neesmu izdomājusi, kam tos īsti gatavoju. jau plkst. 9.30 zināju, ka jau otrdien pievienosimies mazas internātskolas mazāko bērnu mazākajā eglītē un mūs jau tur gaida.

plāns sekojošs - šoferis, ķīmiķis, vienmēresmuuzviļņa draudzene, es un 16 Drabešu internātpamatskolas 1.-4. klases cālīši. kopā pavadījām absolūti mīlīgāko vakaru ar kopīgām dziesmām, karstiem dzērieniem, pīrāgiem, ķīmijas maģiskajiem trikiem, pantiņu skaitīšanu, sorbeta gatavošanu un visu citu, kas tur pie lietas piederas.

gribēju teikt, ka maniem draugiem ļoti labi padodas būt lieliskiem. gribēju arī teikt, ka esmu pateicīga par visu, kas man dots, lai kaut daļiņu no tā nodotu tālāk. un vēl par to agro celšanos? tas ir tā vērts.