bišu vaska lupatiņas — sāku

par to, ka pati gribu izmēģināt uzmeistarot šīs lupatiņas, biju domājusi jau senāk, bet tikai tagad atradu riktīgu iemeslu to patiešām izdarīt. noteikti nevarētu teikt, ka ikdienas gaitās cītīgi sekotu tam, lai patiešām manāmi samazinātu atkritumu spaiņa saturu, taču labprāt apdomāju, kur tomēr nemaz nepārdzīvošu, ja izmainīšu kādu ieradumu dabai draudzīgākā virzienā. lai nu kā - pārtikas plēves plašo patēriņu mūsu mājās pieņēmu kā tādu personīgo izaicinājumu, noskatījos kādus 3 jūtūb videopamācības un gāju uz bodēm pēc nepieciešamajām sastāvdaļām, lai pati ķertos pie darba.

lai pagatavotu bišu vaska ietinamās drāniņas nepieciešams:

kokvilnas lupatiņas (atradu Abakhan fabrikas atgriezumu grozu piedāvājumā)

bišu vasks (Barona ielas Bišu bodē par 1.40 EUR/gab. iegādājos bišu vaska plāksnes 26x41 cm izmērā un ar 1 plāksni varēju pagatavot 6 palielas ietinamdrāniņas)

kokosriekstu eļļa (katrai lupatiņai pa kādai ēdamkarotei)

+ gludeklis un cepamais papīrs

pagatavošana:

audumu sagriež kvadrātiņos vai taisnstūros (gatavoju 30x30 cm izmēra kvadrātus sieram, desai un augļiem, bet nedaudz lielākus - maizei).
auduma gabaliņu izklāj uz cepamā papīra, to viegli apslaka ar izkausētu kokosriekstu sviestu (šis ir mans izgudrojums, jo izmēģināju lupatiņas gatavot gan ar, gan bez kokosriekstu sviesta, un, manuprāt, šādi lupatiņas ir nedaudz elastīgākas un izturīgākas lietošanas procesā).
uz 30x30 cm izmēra auduma lupatiņas ber kādas 2 ēd.k. ar sasmalcinātu bišu vasku, visu pārklāj ar vēl vienu cepamā papīra kārtu, virsū liek karstu gludekli un sāk lēnām, lēnām gludināt. bišu vasks izkusīs un iesūksies lupatiņā. atcerieties, ka mazāk ir vairāk, tāpēc sākumā nevajadzētu ar vaska daudzumu pārspīlēt. vislabākais rezultāts būs tad, ja sāksi gludināt no centra virzienā uz lupatiņas malām tā, lai viss šķidrā vaska atlikums tiktu izspiests no auduma sānos.
kad audums piesūcināts ar bišu vasku, noņem augšējo cepamo papīru un pārbauda, vai kaut kur nav kāds jau sacietējis vaska pleķis - ja tāds ir redzams, tas nozīmē, ka tajā vietā vasks ir bijis par daudz, tad tur vēlams uzklāt papīra dvieli, virsū atkal uzlikt cepamo papīru un piegludināt tā, lai liekais vasks iesūktos papīrā (noderīgi - dvielis no auduma jānoņem, kamēr vēl silts, citādāk tas pielips).
gatavos auduma gabaliņus atdzesē, tad ar šķērēm pielīdzina glīti malas un lieto uz nebēdu - lupatiņās tin visu, ko gribētos ietīt pārtikas plēvē. svarīgi nepiemirst, ka tās drīkst skalot tikai aukstā ūdenī un tikai ar rokām.

ko es iemācījos?

gaišās lupatiņas ir krietni mazāk praktiskas. protams - loģiski, bet pirmajā reizē izdomāju balto lupatiņu saķēpāt ar kakao pulveri. viss, protams, ir nomazgājams, bet tomēr - kakao ir ļoti lipīgs un cītīgi grib iedzīvoties tajā vaskā).

ar vaska daudzumu nav jāpārspīlē. šoreiz less is more - jo mazāk vaska, jo lupatiņas būs vieglāk lokāmas.

vasku rīvēt vai sagriezt? patiesībā ir pilnīgi vienalga, vai bišu vasks tiek rīvēts vai vienkārši sīki sasmalcināts ar nazi. jāpiemin, ka sagriezt noteikti būs ašāk.

P.S. ļoti priecājos par to vienu jauko latviešu uzņēmumu, kas ražo šādas līdzīgas un ļoti gaumīgas ietinamās drāniņas. ja jūs tomēr mazliet baksta slinkums vai vienkārši visādi rokdarbi un knibināšanās neiet pie sirds, noteikti viņus uzmeklējiet un iegādājieties tur :)